Šķiet, tikai vakardien biju apņēmusies rakstīt katru dienu, mācīties cītīgāk, dzīvot bez telefona, dzīvot zaļi, būt nedaudz nopietnāka, dzīvot bez šokolādes. Tās visas es nosauktu par "Jaungada apņemšanos" . Tātad es vēlētos, bet slinkums/laika trūkums/kkas.
Diezgan interesanti, ko gan tas par mani liecina!?
Noteikti neko labu.
Bet viena šāda apņemšanās tomēr ir sākums kādām pārmaiņām.
Es gribēju studēt, es apņēmos, ka studēšu, un es studēju.Tātad kaut kas virzās uz priekšu manā sliņķes dzīvē.
Bet varbūt tas nav slinkums, bet vienaldzība??
Jo pēdējo pusgadu man tik daudzas lietas kļuvušas vienaldzīgas. Bet neliels tukšums ieņēmis kādreizējo dzīves mērķa vietu.
Šobrīd šķietami tukšums ir prom. Bet mērķa vēl joprojām nav. Taču tā vietā nākusi eksperimentēšana ar cilvēkiem, sevi, jūtām, visu.Cik daudz es varu izdarīt? Cik tālu var to un to. Līdz beidzot ieguvusi to, ko vēlējos, es vairs to nevēlos. Cik ļoti izklausos pēc mazas meitenītes, kam patīk spēlēties ar lielo dzīvi.
http://www.youtube.com/watch?v=Vomkjc2lrY0
Varbūt man tikai vēl mazliet jāpaaugās.
