Garumzīmes ir atgriezušās.

1. Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
Pagulēšu vēl piecas minūtītes!
 Nevar būt, ka jau jāceļās. 
Šodien būs saulains?
2. Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?
Matus! Kupli, kopti nevīžīgi mati.
Smaids.
Rokas. 

3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
Piezīmju blociņu ar zīmuli. Tas ir apvienojums, tātad viena lieta.
4. Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?
Biešu zupa. 
No saldumiem-šerberti.
5. Pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?
Marta. 
6. Pēdējā filma, ko tu noskatījies?
Gainsbourg (Vie héroïque)
 Patiesībā iespaidīga filma. 
7. Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?
Pēdējā no grāmatām, ko lasīju un izlasīju ir Frenks Kotrels Boiss "Miljoni"


Atbildot šos mazos un nenozīmīgos jautājumus, iedomājos par pēdējo rakstu, ko lasīju. Tas bija par princi Čārzlu. Kā jau lielākā daļa no mazajām meitenēm, es spēlējos ar mašīnītēm [patiesībā, man bija pat kravas mašīna] un sapņoju kļūt par princesi.[ Vienkāršā pagātne.Lai gan spēju iedomāties cilvēkus, kas apstiprinātu, ka vēl joprojām neesmu izaugusi no šī posma].
 Par princeses Diānas nāvi raudāju, tā kā būtu viņu pazinusi. Nemāku izskaidrot šo notikumu, bet es no sirds pārdzīvoju. Atceros, ka tajā dienā no televizora nenogāju un skatījos visas iespējamās ziņu pārraides. Tas savā ziņā bija trieciens manai karaliskās ģimenes idilles ilūzijai. Kopš tā laika neapzināti un mazliet apzināti esmu izjutusi nepatiku pret princi Čarzlu. Ja man būtu jānosauc mani elki teiktu: Māte Terēza un princese Diāna.[ Tieši viņu dēļ es gribēju un vēl joprojām nedaudz vēlos būt misionāre] Un antifavorīts noteikti būtu Čarzls. Protams, viņu jau neietekmē mana negatīvā attieksme, bet mani? Izlasot rakstu, pirmo reizi ielūkojos otrajā pusē, viņa pusē. Izrādās, ka viņš ir fantastiks dārznieks. Aŗi viņš ir cietis un bijis nelaimīgs.Viņš ir persona ar savu Es, un viņš ir cilvēks. Es uzzināju tik daudz lietu, ko nekad neesmu pat centusies uzzināt. 
Pasakā par zemniekdēlu, bija večiņa, kas mācīja saskatīt lietu abas puses. Kreiso un labo, iekšējo un ārējo, sabiedrības un personīgo viedokli. Rakstu izlasot, es piedevu princim visu viņa sānsoļus, rīcību, izsvītroju viņu no melnā saraksta,  un apsolījos sev domāt par abām pusēm. Lai arī ne Čārzls, ne mans ex sapņu vīrs Viljams, ne Harijs nejutīs manas piedošanas jēgu/spēku/domu, es būšu padarījusi sevi par vienu negatīvu lietu vieglāku.

 Vai tas ir dienas labais darbs?

Pavasaris

Needelja pilna ar notikumiem, skanjaam, piedziivojumiem. Sen neredzeetas sejas, nedzirdeetas balsis.Viss sapluust vienaa vaardaa frankofonija. Skjiet, ka kata diena kljuva neparastaaka par ieprieksheejo. Un katrs satiktais cilveeks mani paarsteidza savaa iipashajaa veidaa. Tachu visvairaak mani paarsteidza aktieri. Nakti it nemaz nav bail. Tik daudz var izdariit ar... tikai ar sevi. Ar balsi, skanjaam, kustiibaam, elpaam, gaismaam, smiekliem. Tik maz ir tik daudz.
Shodien visu dienu bija atveerts logs, pavasaris iepluuda istaabaa. Un es to aizveeru. Nevis taapeec, ka buutu bail, es tikai norobezjoju sevi no pasaules, nakts ir mana, mans miegs, mana gulta, mani sapnji. Un nav vietas citu domaam, emocijaam, vaardiem.

Dziivojot Riigaa esmu kljuvusi par egoisti, man vairs nesanaak buut iejuutiigai tur, kur vajadzetu.
Skumji, mais c'est ca! [man slinkums mekleet iipasho c]

Reizeem

Reizeem ir jauki apzinaaties, ka lietas, ko neizdaru kompenseejas ar uzviju. Shiis dienas brauciens uz Ceesiim neiznaaca. Tachu tagad tas skjiet pareizaak. Mans gaveenja laiks ievirzaas noziimiigaakaa posmaa. Un kaut kaa domas kaartojas un laiks aizpildaas. Un paliek vieglaak un droshaak.

Paldies par iespeejaam. Izmantotaam un neizmantotaam.
Paldies par laiku sev, Tev.
Paldies par cilveekiem.