Pirmdiena

Aij, kā vakar sasapņojos!

Nevaru un negribu es bez sava telefona.
Un arī bez visa pārējā, taču domas sakārtojušās jau sen.

Tikai man to negribējās atzīt.
Bet ko tur vairs
nav tālu
līdz patiesība
runās skaļāk par
mani!

Jauku vakariņu, un rīt jau uz skolu!
Uz pēdējo 2dienu manā vidusskolas laikā!

Būt vai nebūt.

Pēdējā laikā daudz domāju par "Būt vai nebūt"

Nedaudz pati esmu nogurusi no dzīves filozofijas!

Tāpēc izaicinājums pašai sev.

Nedēļu bez telefona,dr.lv, twittera un visiem pārējiem sociālajiem portāliem!

Varbūt domas pašas sakārtosies!

šī būs vienīgā vieta, kur nākošās nedēļas laikā piekāpšu!

Cerams! :)

Nedaudz par vēlu...

Ikreiz, kad es kko atlieku, es to vairs neizpildu.
Šķiet, man ir atlikšanas slimība.

Bet nu neko, nav jau tālu līdz manu ciešanu, tas ir, skolas beigām.
Vēl joprojām nezinu, ko darīšu tālāk.

Zinu tikai to, ka kko darīšu.

Kā zaķītis no Vinnija Pūka teica: "Jūs tikai izšķiežat savu laiku. Un ko es daru?! Arī izšķiežu savu laiku."

Tad jau labāk izšķiest savu laiku ar draugiem! (:
šī vakara čatiņa persona!