otrdiena, 2011. gada 20. decembris

Ziemīgās noskaņas zaļajā zālē.

Tulīt, tulīt es būšu kļuvusi gadu vecāka. Vēl viens gads no manas dzīves būs pagājis. Un noticis tik daudz lietu.
Mani mati ir kļuvuši plānāki un trauslāki, arī veselība tāda interesanta. Bet tā jau man var gadīties.
Esmu arī palikusi nedaudz slaidāka.
Varbūt acis mirdz vairāk.
Bet tie nav ne ieguvumi, ne zaudējumi.
Patiesībā šajā gadā esmu ieguvusi mirkļus, kas papildina un uzlabo mani.
Esmu pielējusi Rīgas ielas ar smiekliem.
Esmu atļāvusi sev mazliet vairāk būt sev pašai.
Pirmo reizi apmeklēju operu. Un arī baletu.
Pirmo reizi biju skatīties hokeju dzīvajā. [Trapīju tieši tajā spēlē, kur bija kautiņi]
Sapņojusi vairāk.
Iemīlējusies.
Raudājusi.
Smējusies no sirds.
Satikusi sirdī iekritušos cilvēkus.
Neesmu pametusi akadēmiju.
Kļuvusi harmoniskāka ar sevi.
Atklājusi daudz jaunu lietu.
Aizmigusi lekcijas laikā.
Tviterojusi.
Blogojusi.
Nedaudzīt arī paballējusies.
Mācījusies visu nakti.
Izlasījusi Platona "Valsti" Un Aristoteļa "Poētiku"
Pat "Annu Kareņinu". [wow] un daudzas citas klasikas grāmatas
Bijusi Tērvetes dabas parkā.
Ēdusi sušī.
un tik daudz citu mazu un lielu lietu.
Un paldies ikvienam, kas pieskāries manas dzīves ritumam.

Jauku.