ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

Bailes!

Esmu baiļu pilna.
Man ir bail no zirnekļiem, tumsas, sāpēm, cilvēkiem.
Man ir bail pazust.
Bail apmaldīties.
Bail no mašīnām.
Bail no trokšņiem.
Bail no vientulības.
Bail zaudēt draugus.
Bail pieķerties cilvēkiem.
Bail, ka nemāku būt jauka, patiesa, mīlēt.
Bail, ka nekad neiemācīšos gatavot.
Bail, ka neapprecēšos.
Bail paļauties.
Bail no ticības zaudēšanas.
Bail no vecuma.
Bail, ka mani ziepju burbulīši pārsprāgs.
Bail, ka šo blogu tiešām kāds lasa.

Es varētu turpināt vēl ilgi. Savu trūkumus es māku uzskaitīt, bet plusiņus grūti. Un arī no tā man ir bail.
Pēdējā laikā es sāku saprast/izprast daudz lietas.
L. katru nedēļu jūsmoja par ceturtdienām, jo brauca mājās. Es viņu pat mazliet šokēju ar savu nebiežo viesošanos mājās. Un es pat  jutos vainīga, ka man tik ļoti nepietrūkst ģimenes. Vienīgi kaķis. Pat ceļojumos man nepietrūkst māju. Tikai kaķis. Varbūt tāpēc, ka man īsti nav mājas izjūtas. Esmu mājās nedēļu, un solos sev vairs tik ilgi nepalikt. Manuprāt, mājas ir stabilitāte. Esmu pārvākusies tik daudzas reizes, ka nepieķeros vietām. Un arī no tā man ir bail. Kādā grāmatā lasīju, ka dzīve patiesībā ir bēgšana no bailēm. Šķiet, es skrienu ar bailēm roku rokā. Arī ar nedrošību.
Un man ir bail, ka to nespēšu mainīt.
Atliek vien paļauties, ka Kāds zina, ko dara. Un neļaus pazust vienaldzībā.
Man tikai bail vilties.


piektdiena, 2011. gada 21. janvāris

Slāpes!


Šodien iedomājos cik ļoti man pēdējā laikā slāpst. Esmu izdzērusi tik daudz šķidruma, bet slāpst.
Un aizdomājos, cik ļoti man slāpst visur.
Gribu lasīt, runāt, redzēt,dzirdēt, satikt. aptaustīt. Es tik daudz ko vēlos un nespēju atdzerties.
Un atkal manī bija tik daudz jautājumu.
Atbilde nāca tik pēkšņi, tik skaidri un tik daudzos veidos.
Grūti te uzrakstīt, izskaidrot.
Ir septiņi no rīta.
Visu nakti neesmu gulējusi.
Bet sajūta laba.
Man tikai nedaudz bail.
Pieņemsim, ka dzīve ir virve, pa kuru Tu balansē. Viena ir ar drošības tīklu apakšā, otra nē. Tu nezini kura ir kura pirms sāc iet un atpakaļ griezties nav iespējams. Būtu patīkami, ja līdzi būtu izpletnis. Tas visu atvieglotu. Bet Tu nevari būt 100% pārliecināts, ka tas atvērsies. Tev atliek tikai paļauties uz ... hmm, izpletni.

Es varu, ja gribi.
Mēs varam,ja gribam.

Un, zini, mums sanāks.


svētdiena, 2011. gada 9. janvāris

Dziive bez garumziimeem.

Kameer Latvijas laukos cilveeki uztraucas par dziivi bez elektriibas, es uztraucos par dziivi bez garumziimeem.
Ikviens uzrakstiitais vaards man skjiet briesmiigi negliits, bet tas mani neattur no rakstiishanas. Taatad vairaak par kvalitaati mani interesee process?

Kaads cilveeks man reiz teica, ka Riiga maina cilveekus, un es, protams, spuriigi tureejos pretii un teicu- Nee! Pilseeta nemaina cilveeku.!
Shobriid es teiktu taapat, tikai piemetinaatu, ka vide gan maina cilveeku. Un tas nav tas pats. Jau vasaraa es sevi piekjeeru pie lielaakas atveershanaas. Es saaku zaudeet kautriigo Agnesi. Ne jau pavisam, tikai mazliet. Bet man tas jau ir daudz. Taaatad atkal process svariigaaks par rezultaatu.

Patiesiibaa nevis Riiga maina mani, bet es mainu sevi. Es censhos sevi pilnveidot aizliedzot kko, labojot un strosteejot sevi. Vai redzama izaugsme? Jaa, bet vaajie punkti nu ir citi. Vairaak ballishu, vairaak izklaidiishu, vairaak izlaidiibas. Bet viss tiek kontroleets. Man ir bail pazaudeet kontroli. Man ir bail aizguleeties, lai nesaaktos pirmo lekciju kaveeshana, bail aiziet no kaadas lekcijas, jo vajag tikai saakt.Ne jau paniskas bailes, vai lielas bailes, taas pat vispaar nav bailes, es tikai nemaaku savaadaak nodefineet. Es sev aizliedzu lietas, kas man arii nav jaadara. Bet tajaa pashaa laikaa atljauju dariit muljkjiibas, kas ir nepareizi. Un taa veel liidz savam lielajam vecumam neesmu atradusi liidzsvaru sevii. Un tas mani nevis uztrauc, bet liek izzinaat sevi veel vairaak. Atkal process nevis rezultaats.

Shobriid man buutu jaagatavojas eksaamenam. Bet es nevaru. Esmu ieskauta savaadaa notikumu virpulii. Esmu paarsteigta par sevi, par savu hmm visu.Par cilveekiem apkaart.
Un sheit es nonaaku pie rezultaata, bet procesu esmu palaidusi garaam.

Un kur peeksnji taada emocionalitaate. Nevis tikai asaras, bet prieks, dejotgribeeshana, trakums, bailes.
Kur tadaa ekslpozija? Un atkal pazaudeets process.
Veestules, sarunas. Cilveeki ievero detaljas par mani, manu raksturu. Un es atkal nepamanu procesu, kad esmu sevi nodevusi, vinju noveeroshanas procesu.

Un ar tik daudziem esmu satuvinaajusies [stulbs vaards]. Man nemanot cilveeki kljuust svariigi mana dziivee. Un mani uztrauc vinju domas, paardziivojumi, es atkal nepamanu briidi, kad no sveshinieka kaads kljuust... vaards "draugs" nebus iistais. Teiksim, kljuust par par noziimiigu personu manaa dziivee. Un atkal galaprodukts.

Apskaties apkaart cik sarkanu priekshmetu Tu redzi?
Ashi, 3 sekundes!
Un cik bija zilu prieksmetu?[neskatoties 2x]
Es nemaaku koncentreeties uz divaam svariigaam lietaam vienlaikus.
ev un vinja.
Veiksmi man, tev un vinjam.