Un aizdomājos, cik ļoti man slāpst visur.
Gribu lasīt, runāt, redzēt,dzirdēt, satikt. aptaustīt. Es tik daudz ko vēlos un nespēju atdzerties.
Un atkal manī bija tik daudz jautājumu.
Atbilde nāca tik pēkšņi, tik skaidri un tik daudzos veidos.
Grūti te uzrakstīt, izskaidrot.
Ir septiņi no rīta.
Visu nakti neesmu gulējusi.
Bet sajūta laba.
Man tikai nedaudz bail.
Pieņemsim, ka dzīve ir virve, pa kuru Tu balansē. Viena ir ar drošības tīklu apakšā, otra nē. Tu nezini kura ir kura pirms sāc iet un atpakaļ griezties nav iespējams. Būtu patīkami, ja līdzi būtu izpletnis. Tas visu atvieglotu. Bet Tu nevari būt 100% pārliecināts, ka tas atvērsies. Tev atliek tikai paļauties uz ... hmm, izpletni.
Es varu, ja gribi.
Mēs varam,ja gribam.
Un, zini, mums sanāks.
