svētdiena, 2011. gada 20. marts

Pavasaris

Needelja pilna ar notikumiem, skanjaam, piedziivojumiem. Sen neredzeetas sejas, nedzirdeetas balsis.Viss sapluust vienaa vaardaa frankofonija. Skjiet, ka kata diena kljuva neparastaaka par ieprieksheejo. Un katrs satiktais cilveeks mani paarsteidza savaa iipashajaa veidaa. Tachu visvairaak mani paarsteidza aktieri. Nakti it nemaz nav bail. Tik daudz var izdariit ar... tikai ar sevi. Ar balsi, skanjaam, kustiibaam, elpaam, gaismaam, smiekliem. Tik maz ir tik daudz.
Shodien visu dienu bija atveerts logs, pavasaris iepluuda istaabaa. Un es to aizveeru. Nevis taapeec, ka buutu bail, es tikai norobezjoju sevi no pasaules, nakts ir mana, mans miegs, mana gulta, mani sapnji. Un nav vietas citu domaam, emocijaam, vaardiem.

Dziivojot Riigaa esmu kljuvusi par egoisti, man vairs nesanaak buut iejuutiigai tur, kur vajadzetu.
Skumji, mais c'est ca! [man slinkums mekleet iipasho c]