svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Laimes mirkļi!

Šonedēļ vairāk jutos sagurusi un izmisusi.
Tāpēc brauciens mājās bija kā jauks uzmundrinājums.

Interesanti, cik daudz prieka/laimes brīžu var sagadīties 3 dienās.
Ceturdienas vakarā jau izkāpjot no autobusa sirds iepukstējās priecīgāk. Mājas!
Ierodieties mājās, mani sagaidīja apskāvieni un smaidi. Mīlestība.
Pa lietu devos ciemos uz tēju un meiteņu čatiņu. Draudzība.

Piektdienas rīts sākās ar aizgulēšanos, briesmīgu laiku un nelielu iepirkšanās atteikumu. Bet es saņēmos, un teātrim bikses meklēt devos viena. Lai gan meklējumi beidzās ar ikdienas bikšu nopirkšanu, tomēr es atradu, ko ilgi jau biju meklējusi. Laime.
Vakars sākās ar Martas apciemojumu. Pavisam nejauši uzslēdzot VH1 trāpijām uz raidījumu, kur jāuzmin kura gada dziesma. Ak, ar to pietika, lai atcerētos savus BLUE, Spīrsas un visus pārējos laikus. Smiekli.

Sestdienas vakarā devos uz skolas salidojumu. Lai gan kas tas par salidojumu, ja skolu esmu tikko beigusi, taču bija jauki paklausīties, kā iet manējiem. Pat ja viņiem iespējams nav interesējis mans stāsts. Atmiņas.

Taču visspilgtākās emocijas bija sestdienas naktī.
Protams, kā jau sievieškārtas pārstāve, izdomāju uzpucēties un uzvilkt kurpītes uz papēža. Visu vakaru gaidīju brīdi, kad varēšu novilkt tās. Tas, kas uz manu aizmirstības galu nebūs jāiet ar kājām, mani pilnīgi spārnoja. Tā nu smaidīga un laimīga pārrados mājās. Jau lieku atslēgu slēdzenē, bet kāds no iekšpuses nav izņēmis savējo. Nekas, sāku klauvēt/zvanīt pie durvīm. Nekādas atbildes. Mēģināju sazvanīt, bet mazie kā gulēja, tā guļ. Kājas alkst pēc kurpju novilkšanas, es pēc siltuma. Jau izmisums pārņem.
Arī mamma ir mājās no darba. Abas kopistiski atrodam trepes un dodamies klauvēt pie logiem.
Pēkšņi māsas loga aizskars pakustas. Mani jau pārņem atvieglojums/laime/prieks. Bet nē, tā ir tikai mana kaķenīte. Taču, šķiet, viņa saprata situācijas nopietnību, mēģināja izskrāpēt logu, noraut aizkarus, lieki piebilst, ka tas viss velti. Tomēr tas bija tik aizkustinoši. Mazais dzīvnieciņš centās, jo saimniece pavisam sajukusi stāv pie loga un klauvē. Tas mani iepriecināja, lika atkal saņemties. Pēc minūtēm 15 mūsu pūliņi vainagojās panākumiem. Piecēlām māsu. Es nezinu, kas lika priecāties vairāk, gaismas iedegšanās māsas logā, kurpju novilkšana vai siltums.?
Lai vai kā, manu mazo piedzīvojumu noslēdza auzu pārslu putra, karsta tēja un kopīga filmas skatīšanās ar mammu!

Pozitīvās enerģijas pietiks visai nedēļai, ceru, arī fonētikai!