svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis

33 dienas

Ir saulaina svētdienas diena. Mana istaba ir pilna gaismas un siltuma. Taču dienas burvīguma ilūziju sagrauj vēja nododošās skaņas. Taču man patīk šis vējš. Viņš [vējš tiek personificēts] izpurina, sapurina mani. No rītiem nedaudz sapūšs acis, pasaldē. Bet ir kā realitātes brāzma idilliskajā laimīgajā pasaulītē.

Ceturtdiena bija mana realitātes diena. Šķiet tik sen nebiju uztraukusies, sabijusies, nogurusi un dusmīga vienlaicīgi un tik spēcīgi. Un nespēcīgums, tāpat kā es nevaru apturēt vēju, es nevaru apturēt/mainīt ceturtdienu. Lai gan es varēju uzvilkt sitāku jaku.

Bet tas tikai pierāda, ka atkal nevaru saņemties. Un mazliet negribu. Bet tajā pašā laikā gribu un daru. Jo tik daudz lietiņas esmu izdarījusi.

Nezinu, varbūt šis ir mans melnais laiks. Mazliet pažēlot sevi, pasaudzēt, paraudāt. Un tad atkal turpināt. Kā vienmēr. Skriet, lekt, nokrist, paraudāt, ieraudzīt taurenīti un atkal skriet.

Starpcitu, es redzēju pirmo taureni. Dzeltenu. Tad jau gaidu saulainu vasaru.

Un vēl es nolēmu, ka neprecēšos un man nebūs bērnu. Mans mazais Markusiņš arī man parādīja savu īsto dabu. Un gluži asarās nemirku, jo galu galā  dvīņus esmu pieskatījusi, un tur jau asaru bija daudz. Taču ja nu man arī sanāk izlaist bērns vai kauslīgs, vai...   Un tādu mazu ķiparu tač nevar atdot atpakaļ un teikt:" Klau, man apnika, es negribu un man nesanāk." Un vispār par šo tēmu man ir daudz smieklīgu un self destruktīvu domu.


Patiesībā es tikai gribēju pateikt, ka 33 dienas jau ir pagājušas no mana gavēņa. [Es skaitu arī svētdienas]
Kļūst nedaudz grūtāk. Bet tas ir labi.
Ceturdien aizgāju līdz šokolādēm: Tikai paskatīties! Un es iedomājos to miera un prieka sajūtu, un tas palīdzēja. Pat neapēdot gabaliņu.

Nesen facebook atsūtīja ziņu, ka mani draugi gaida mani atpakaļ. Ha hā!

Un jau otro vai trešo nakti sapņoju [naktī, ar aizvērtām acīm, miegā], ka Fransuā man piesakās pamācīt franču  valodu. Plus vienmēr ir arī Marta un Maels. Plus, es vienmēr runāju franciski. Ko gan tas nozīmē?

Šodien biju dārzā, lai piesietu aizlauztos zarus krūmiem. Tātad ir labais dienas darbs. Lai gan neraksturīgs svētdienas dienai.

Tad jau uz salasīšanos.